Sniegpārsliņu zābakos, piparkūku mētelītī,
Mazliet smaržodams pēc krustnagliņām un zeltainā vaska,
Šurp brien klusais Ziemassvētku vakars.

Ziemassvētkos laiks it kā uz mirkli apstājas un visapkārt valda patīkams miers, taču šajā steidzīgajā dzīves ritmā mums bieži vien pietrūkst laika pat nelielai sarunai, tāpēc aicinu visus mazliet pieklust, mazliet atvilkt elpu, paskatīties apkārt, varbūt kādam var veltīt siltu smaidu, laipnu vārdu vai nelielu sarunu.

Lai katram šogad ir sava Ziemassvētku eglīte, ja ne istabā, tad vismaz sirsniņā un lai tās zaros jo spoži spīd baltas, baltas svecītes.

Lai katrs sadzird eņģeļu nesto prieka vēsti par Jēzus piedzimšanu un lai šis prieks ir tik liels, ka gribas to dāvāt arī apkārtējiem.

Lai gaišas domas un labi vārdi nāk no mums ne tikai šajos skaistajos svētkos, bet arī ikdienā.

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.