Jau par tradīciju ir kļuvis Miķeļdienas gadatirgus, kurš šogad notika 29. septembrī pansionāta lielajā zālē.

Tajā tiek aicināti piedalīties visi pansionāta darbinieki, kuri sagatavo garšīgu cienastu sākot ar siļķmaizīti un sāļo kliņģeri līdz saldiem cepumiņiem un kūciņām.

Protams neiztiek arī bez kāda pārsteiguma: šoreiz tas bija skečš- neliela teātra izrādīte “Recepte ar slieku”, kurā ar humoru apspēlēta notievēšanas problēma.

Miķeļdienas atklāšanas sākumā visi draudzīgi nodziedājām R.Paula dziesmu “Lauku gurķis”‘!

Miķeļi ir robežlaiks dabā un cilvēka dzīves ritumā – viss dabā izaudzis, raža novākta. Tagad Miķeļdienu svinam 29. septembrī, senāk tie bija rudens saulgrieži, kad diena un nakts vienādā garumā. Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks.

Tā kā Miķeļdiena ir rudens saulgrieži, tā bija ļoti nozīmīga diena laika vērošanai tālākam laikam – pat līdz vasarai.

Jūs varat izlasīt tautas ticējumus, Miķeļdienā vērot laiku un tad ziemā, pavasarī, vasarā pārliecināties, vai ticējumi ir patiesi.

Ticējumi:

• Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu. /Latvis, 1932. Nr. 3094./
• Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema;  kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. /M. Sikle, Nīca./
• Kad priekš Miķeļa nobirst kokiem lapas, tad priekš Jurģa jau liela zāle. /J. Dreimenis, Mēdzūla./
• Kad kokiem priekš Miķeļiem lapas jau nobirušas, pavasarī priekš Māras dienas nokusīs sniegs. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs. /V. Oinaskova, Ungurpils./
• Ja lapas nobirst priekš Miķeļiem, tad būs silts un agrs pavasaris, ja pēc – tad vēls un auksts. /L. Daaugaviete, Smiltene./
• Cik ilgi pēc Miķeļiem kokiem stāv lapas, tik ilgi pēc Juriem nav zāles. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
• Ja Miķeļdienā vēl ozoliem zīles, tad dziļi Ziemassvētki. /K. Jansons, Aumeisteri./